Iecavas
novads
IEdvesmo
Seko: twitter facebook rss instagram

Dzejoļi rodas arī sapnī

01-10-2008 0

Aprīlis ir īpašs mēnesis. 2. aprīlī - Hansa Kristiana Andersena dzimšanas dienā - visā pasaulē tiek atzīmēta Bērnu grāmatu diena, bet 23. aprīlī sāksies Bibliotēku nedēļa. Daudz notikumu, saistītu ar grāmatām un lasīšanu.

Bērnu bibliotēkas lasītāji, Dartijas sākumskolas un vidusskolas 3. un 4. klašu skolēni, 13. aprīlī piedzīvoja vienu no šī mēneša notikumiem bibliotēku dzīvē - tikšanos ar literāti Inesi Zanderi.

 

 

Pasākumu ar savu uzstāšanos iesāka jaunais dzejnieks Emīls Sietiņš, vidusskolas 5. klases skolnieks, kurš piekrita nolasīt dažus no saviem dzejoļiem. Inese Zandere atzina, ka abu rakstīšanas stils esot līdzīgs - dzejoļi ir ritmiski, enerģiski, it kā skrejoši, auļojoši. Vispirms I. Zanderes dzejoļus deklamēja 4. klases skolēni, kam sekoja pašas autores uzstāšanās.

Dzejniece atklāja vairākus noslēpumus, kas saistīti ar dzejoļu un grāmatu tapšanu. Gadās, ka no viena uzrakstīta dzejoļa rodas vesela grāmata vai no vienas jau izdotas grāmatas ilustrācijām rodas iecere nākamajai. I. Zandere idejas salīdzināja ar pumpuriem, kas saplaukst no viena zara.

Viņas dzejoļi rodas visdažādākajos veidos: brīvdienas pavadot laukos un vērojot dabu, braucot autobusā un pat miegā. Tā kādu nakti radušies dzejoļi grāmatai «Limonāde», jo, kā zināms, galva strādā arī miegā. Tajā naktī dzejniece pamodusies sešas reizes, gājusi pie datora, lai pierakstītu dzejoļus. Tāpēc arī dzejnieces ieteikums tikšanās dalībniekiem - ja kaut kas atbildīgs ir jāizgudro, tad iepriekšējā dienā par to ir kārtīgi jāpiedomā, un var gadīties, ka no rīta labā ideja būs galvā. Cilvēka prātam ir daudz vairāk iespēju, nekā cilvēks pats to apzinās.

Taču radošiem jābūt ne tikai rakstniekiem, bet arī bērniem. Tāpēc dzejniecei dzimusi doma izdot grāmatas, kas liek lasītājam izpaust savu radošumu. Piemēram, grāmatā atstātas baltas lapas, kas nav tipogrāfijas brāķis, bet domātas tam, ko parasti grāmatās darīt neļauj, zīmēšanai. Mazais lasītājs grāmatai var izveidot savas ilustrācijas. Mazliet lielākiem bērniem dzejoļu grāmatā ļauta iespēja dzejot. Dzejolī atstāta brīva vieta, kur lasītājam pašam ierakstīt vārdu, kādam tur vajadzētu būt, ievērojot atskaņas. Šo iespēju izmantoja arī tikšanās dalībnieki.

 

krā un krā un vēlreiz krā
mans politiskais sauklis
vēliet mani Saeimā
teica vecais ...(krauklis)

es pārstāvu gan kreiso
gan arī labo spārnu
par prezidenti ievēliet
manu sievu ... (vārnu)

 

 

 

«Galvenais šajā nodarbē ir paļauties uz savu ausi,» saka Inese Zandere, un tas nekas, ja lasītājs izvēlas citu, ne dzejnieces iecerētu vārdu. 

Izdodot grāmatu, vienmēr tiek īpaši piedomāts, lai lasītājam tā būtu interesanta, ar kaut ko neparasta. Piemēram, grāmatai «Iekšiņa un āriņa» ilustrācijas ir šūtas un tad grafiski pārnestas uz papīra. Tās dzejniecei likušās tik mīļas, ka arī viņas un domubiedru izveidotās izdevniecības «Liels un mazs» logo ietver vienu no tām - mīksto lāci. Logo un izdevniecības nosaukuma jēgu izsaka viens no I. Zanderes dzejoļiem:

lielais mazo nebaida
lielais mazam draugs
lielais mazo pagaida
mazo sev līdzi sauc

lielum lielum lielum liels
izaugs tas kurš mazs
ne no kā ne no kā
nebaidās

mazais lielam pasmaida
mazais lielam draugs
mazais lielā nebaidās
jo viņš pats liels augs

 

 

 

 

Tikšanās noslēgumā skolēniem bija iespēja uzdot Inesei Zanderei jautājumus.

 

 

 

 

- Kāpēc dzejoļus rakstāt ar mazo burtu?

- Lielie sākuma burti un pieturzīmes ir domāti tam, lai, lasot kādu tekstu, saprastu, kur teikums sākas un beidzas, kur jāietur pauze un tamlīdzīgi. Bet ir tāds knifs, ka dzejoļi, atšķirībā no citiem tekstiem, ir sadalīti rindiņās, kas pasaka priekšā, kad jāapstājas, kur ir tā pauze. Lai dzejolis grafiski izskatītos glītāk, man liekas, ka labāk tos rakstīt bez lielajiem sākuma burtiem un pieturzīmēm. Ir dzejoļi, kuros tomēr pieturzīmes izmantoju. Tie ir tādi stāstošāki dzejoļi, kas nav tik ritmiski skandējami. Tas, ka bieži izvairos no pieturzīmju lietošanas, nenozīmē, ka nezinu, kur tās jāliek. Zinu ļoti labi, jo visu mūžu strādāju par grāmatu redaktori un redaktori žurnālos un avīzēs, kur man nākas salikt pieturzīmes arī citu rakstītiem tekstiem.

- Kāpēc jūs nolēmāt rakstīt?

- Kādā 5. klasē man ļoti patika zīmēt. Uzzīmēju un man likās, ka varbūt tas zīmējums nav īsti saprotams, nav izdevies tā, kā es to gribēju. Sāku saviem zīmējumiem otrā pusē rakstīt komentārus un paskaidrojumus. Radās stāstiņi un tad jau dzejoļi - tā sāku rakstīt. Ja būtu labāk zīmējusi, varbūt nebūtu sākusi rakstīt.

- Cik grāmatas esat sarakstījusi?

- Vairāk par desmit - gan bērniem, gan pieaugušajiem. Bet ir grāmatas, kuras ir sarakstītas, bet vēl nav izdotas. Pirmo grāmatu sarakstīju, kad man bija 21 gads, lai gan izdeva to vēlāk. Tas bija tad, kad man piedzima dēliņš Pēteris, un arī grāmata ir par Pēteri. Lai tiktu ar viņu galā, izmantoju to, ko vislabāk protu - sacerēju pantiņus. Tā, piemēram, radās vannā ejamais dzejolītis. Skaitāmpanti man ļoti palīdzēja tikt galā ar mammas pienākumiem.

- Kurš no sarakstītajiem dzejoļiem jums ir pats mīļākais?

- Izvēlēties ir grūti, bet parasti mīļākais ir tas pats pēdējais, pats jaunākais.

- Kāpēc rakstnieki raksta?

- Neviens tādu pienākumu viņiem nav uzkrāvis, un viņi varētu darīt arī kaut ko citu. Es nerakstu dzejoļus, lai kādu audzinātu un kādam kaut ko iemācītu. Es rakstu tieši tāpēc, ka man patīk rakstīt, un divkāršs prieks, ja kādam patīk to arī lasīt.

Pēc sarunas ar skolēniem Inese Zandere uzaicināja Emīlu Sietiņu, Andu Vaičekoni un Meldru Madžuli piedalīties radioraidījuma «Gudrā tēja» ierakstā, kas trešdien, 18. aprīlī, noritēja Bērnu bibliotēkā. Raidījuma vadītāja, Latvijas Radio1 kultūras raidījumu producente Liega Piešiņa bērnus iesaistīja sarunā par grāmatām, Emīls lasīja savus dzejoļus.    

Teksts un foto Anta Kļaveniece

Lapas informācija atjaunota:    01.12.2014
TWITTER
IecavaLV
13 dec
Gada nogalē dodies ekspedīcijā pa Pokaiņu mežu! 28. decembrī Iecavas Jauniešu centrs organizē 7-9 km ekspedīciju uz… https://t.co/IEMBKfgHmS