Iecavas
novads
Seko: twitter facebook draugiem rss

Augam Iecavā

05-05-2016 0

 

Kādi ievērības cienīgi augi sastopami mūsu novadā?

Palūkojies dabā vērīgāk!

 

Austrijas agrene Pase: neliela, koša, kausveida asku sēne.
Sastopama ļoti agri pavasarī.
Ēdama (pat jēla), taču bezgaršīga.
Nereti izmanto salātu dekorēšanā, sevišķi Lieldienās.
Aleuria aurantia
(tautas valodā - lēverene)

Pase: asku sēne, 2–10 cm diametrā,
maigi rožainā krāsā.
Ļoti plāna, trausla, ūdeļaina.
Bez garšas un smaržas.
Aug – uz augsnes rudenī saulainā vietā.
Plaši izplatīta visa pasaulē.

Lapukoku svečtursēne

Pase: koralleņu dzimta.
Neliela vai ļoti liela izmēra sēne ar koraļveidā sazarotiem augļķermeņiem gaišā krāsā, zaru galotnes izskatās kā četržuburu svečturi.
Dažas ēdamas, citas mēreni indīgas.
Aug – uz trūdošiem kokiem.
Samērā reti sastopama augusta vidū.

Baltais amoliņš Pase: tauriņziežu dzimta.
Divgadīgs lakstaugs.
Sakne – ļoti dziļa, spēcīga.
Stumbrs – 30–150 cm garš.
Lapas – pamīšas, trīsstaraini saliktas ar pielapēm.
Ziedi – balti, divdzimuma, garos paskrajos ķekaros.
Zied – jūnijs līdz septembris.
Auglis – pākstīte ar dažām sēklām. Aug – palienēs, pļavās, ceļmalās, nezālienēs. Bieži. Medus augs.
Kailā trūkumzālīte Pase: neļķu dzimta.
Divgadīgs, dzeltenīgi zaļš lakstaugs.
Sakne – vārpstveida.
Stumbrs – gulošs, plaši izpleties līdz 30 cm.
Lapas – pretējas, vienkāršas,
veselas, eliptiskas, 1 cm garas.
Ziedi – divdzimumu, pa vairākiem pušķos lapu žāklēs, balti.
Zied no jūnija līdz septembrim. Auglis – riekstiņš. Aug smilšainos laukos, atmatās, ceļmalās. Bieži. Ārstniecības augs.
Pelašķis
(aitu zāle, ežu zāle, mēra puķe, tītariņi, peļastes)
Pase: asteru dzimta.
Daudzgadīgs lakstaugs,
līdz 40 cm garš, ar ložņājošu sakneni. Stumbrs un lapas klātas ar matiņiem.
Lapas – lancetiskas, vairakkārt plūksnaini dalītas.
Stumbra galotnē vairogveida ziedkopa, ziedu kurvīšos 5-7 balti vai violetrožaini malējie mēlziedi, vidū netīri balti stobrziedi. Zied no jūnija līdz oktobrim. Augam īpatnēja smarža un rūgtena garša. Auglis – plakans sēklenis. Viens no vecākajiem ārstniecības augiem, kas satur ēteriskās eļļas, rūgtvielas, organiskās skābes, miecvielas, C un K vitamīnu, karotīnu. Aug sausās saulainās vietās, pļavās, ceļmalās. Ļoti bieži.
Baltā panātre
(baltā nātre, baltaklis, mīkstā nātre)
Pase: lūpziežu dzimta.
Daudzgadīgs lakstaugs.
Stublājs – četršķautņu, 30–50 cm garš, visu augu klāj
sīki matiņi, kas nedzeļ.
Saknenis – ložņājošs.
Lapas – pretējas, olveida, ar zāģzobainu malu.
Ziedi – balti pušķos lapu žāklēs.
Zied no maija līdz oktobrim. Zieda forma piemērota bišu un kameņu pievilināšanai.
Auglis – četru riekstiņu skaldauglis.
Aug visā Eiropā (izņemot Vidusjūras siltākos apgabalus) kā nezāle aizlaistās zemēs, ceļmalās, gar dzīvžogiem.
Ārstniecības augs.
Lielā nātre Pase: nātru dzimta.
Daudzgadīgs lakstaugs.
Sakneņi – gari, ložņājoši.
Stumbrs – četršķautņains ar dzeloņmatiņiem, līdz 120 cm garš.
Lapas – pretējas, vienkāršas, gareni olveidīgas, arī ar dzeļmatiņiem un zāģzobainām malām.
Ziedi – vārpskarās lapu žāklēs.
Zied – no jūnija līdz oktobrim.
Auglis – riekstiņš.
Ļoti bieži.
Ārstniecības augs no antīkās pasaules laikiem.
Līdz 17. gadsimtam no stublājiem ieguva šķiedru, no kuras darināja audumu.
Dziedniecības žibulītis Pase: cūknātru dzimta.
Daudzgadīgs lakstaugs.
Stumbrs – stāvs vai pacils, bagātīgi zarains, zems.
Lapas – pretējas, sēdošas, olveidīgas. Ziedi – vārpās seglapu žāklēs, vainags – divlūpains, zilgans vai gaiši violets, zieda rīklīte ar dzeltenu plankumu.
Zied no maija līdz oktobrim.
Auglis – pogaļa. Aug kaļķainās pļavās, ceļmalās – ļoti bieži. Visā Eiropā. Ārstniecības augs – lieto novārījumos, tinktūrās, uzlējumos un acu losjonos.
Vībotne Pase: asteru dzimta.
Daudzgadīgs lakstaugs 60–120 cm garš. Ar šķautņainu, zarotu, tumši iesārtu stublāju. Lapas – līdz 20 cm garas, plūksnainas, lapu apakšpuse pelēcīga ar matiņiem. Lapas mala parasti ieritinājusies.
Ziedi – garās skarās, daudz ziedu kurvīšu, tie sīki - līdz 2 mm plati - ar dzeltenīgiem vai sarkanbrūniem stobrziediem. Zied no jūnija līdz septembrim. Augs mazliet rūgteni smaržo. Aug – bieži visā Eiropā,
ceļmalās, upmalās, nezālienēs, dzelzceļu malās. Latvijā – pavisam ir 13 vībotņu ģints sugu.
Pazīstams ārstniecības augs, bet lieto arī kā garšaugu, galvenokārt sakni kā muskatrieksta aizstājēju.
Pūslīšu nikandra Pase: kartupeļu dzimta.
Viengadīgs lakstaugs.
Stumbrs – stāvs, kails,
līdz 1,5 m garš.
Lapas – vienkāršas, pamīšus ar rupji zobainu malu.
Ziedi – divdzimumu, nokareni pa vienam lapu žāklēs, zvanveida, zilgani ar baltu stobriņu.
Zied – no augusta līdz oktobrim.
Auglis – pogaļa, kas atrodas pūšļveida kausā.
Audzē kā dekoratīvu augu.
Indīgs. Dzimtene – Peru.
Dārzā «ienāk» ne saukta ne aicināta un tur paliek uz dzīvi.
Dziedniecības verbena

Pase: verbenu dzimta.
Daudzgadīgs lakstaugs.
Stumbrs – četršķautņains, 70 cm garš, mazzarains.
Lapas – pretējas, vienkāršas ar strupi zāģzobainu malu.
Ziedi – divdzimumu, vārpās stumbra vai zaru galos, gaiši violeti, sārti retāk arī balti.
Zied – no jūlija līdz septembrim.
Auglis – četru riekstiņu skaldauglis.
Aug – nezālienēs, dārza bēgle, audzē kā ārstniecības un krāšņumaugu.
Viens no vecākajiem un savā laikā populārākajiem ārstniecības augiem.
Senajā Grieķijā – svēts augs, kas nes cilvēkiem laimi.

Ķēnes pīlādzis
(porcelāna pīlādzis)
Pase: rožu dzimta.
Vasarzaļš krāšņumkociņš vai krūms, 3 m augsts, saulmīlis, vainags stāvs, ziedi balti, augļi piena balti, ienākas septembrī. Lapas rudenī krāsojas sārti oranžas.
Ozolīšu saulkrēsliņš Pase: gundegu dzimta.
Daudzgadīgs lakstaugs.
Ziedi – lielās skarās dzelteni, aug mitrās pļavās, diezgan bieži.
Attēlā – delavē saulkrēsliņš,
krāšņumaugs – 150 cm garš, ziedi violeti pildīti,
zied – no jūnija līdz septembrim. Aug – pusēnā, ēnā.
Norgalvīte Pase: pulkstenīšu dzimta.
Daudzgadīgs lakstaugs līdz
30 cm garš.
Stumbrs ar matiņiem. Lapas pamīšas, visgarām stumbram, lineāras.
Ziedi – galviņā zili, zied jūnijs līdz septembris.
Auglis – pogaļa.
Aug – sausās norās, pakalnos, tīrumos. Bieži. Kalcifobs.
Dzeltenā zeltgalvīte

Pase: asteru dzimta.
Daudzgadīgs 50–100 cm garš lakstaugs.
Sakne – spēcīga, cilindriska, mezglaini slīpa mietsakne.
Lapas – līdz 15 cm garas, pamīšus visapkārt stumbram, apakšējās ar spārnainu kātu.
Ziedi – dzelteni, kurvīšos, kas veido šaurus ķekarus stumbra un zaru galotnēs.
Zied no augusta līdz oktobrim. Aug sausās mežmalās, pļavās, krūmājos, saulainās vietās.
Ļoti bieži.
Ārstniecības augs, tautas medicīnā jau no viduslaikiem. Lapas senāk izmantoja kā tējas surogātu.
Savvaļā pārgājusi dārza bēgle – Kanādas zeltgalvīte (tautā saukta par zeltslotiņu).

Mazā zilgalvīte

Pase: panātru dzimta.
Daudzgadīgs 10–30 cm garš lakstaugs.
Stumbrs stāvs vai pacils.
Lapas vienkāršas, veselas, pretējas.
Ziedi – divdzimumu, mieturos ar vārpai līdzīgu ziedkopu.
Ziedi – tumši zili vai zili violeti,
zied no jūnija līdz septembrim.
Auglis – četru riekstiņu skaldauglis.
Aug pļavās, mežos. Ļoti bieži.

Dziedniecības ancītis

Pase: rožu dzimta.
Daudzgadīgs, līdz 1 m garš lakstaugs.
Sakneņi – īsi, paresni.
Lapas – lielas, tumši zaļas, plūksnaini dalītas ar gaišiem matiņiem.
Ziedi – dzelteni, 10–30 cm garā skrajā ķekarā vai vārpā, ar mazliet pikantu smaržu. Zied – no jūlija līdz septembrim. Auglis – dadžiem līdzīgs riekstiņš ar izliektiem dzeloņiem. Ārstniecības augs – viens no senākajiem un iecienītākajiem ārstniecības augiem daudzu tautu medicīnā. Aug – pļavās, mežmalās, grāvjmalās. Ne bieži – bet visā Eiropā.

Tīruma naudulis

Pase: krustziežu dzimta.
Viengadīga, bet ziemot spējīga nezāle.
Stumbrs stāvs, 10–30 cm augsts. Lapas – pamīšus, vienkāršas, veselas, stumbra lapas - sēdošas, skaujošās rozetes lapas ar kātu. Ziedi – divdzimumu, ķekaros, zied no maija līdz novembrim. Augļi – ieapaļi ovāli pākstenīši.
Viens augs ražo 10 000 sēklu, sēklu dīgtspēja augsnē - septiņi gadi. Aug – sakņu dārzos, nezālienēs, labībā. Ļoti bieži. Ja šīs nezāles vai to sēklas apēd slaucamās govis, tad pienam ir nepatīkama ķiploku piegarša.

Ķeraiņu madara

Pase: rūbiju dzimta
Viengadīgs lakstaugs.
Stumbrs 50 – 80 cm garš, stāvus turas pieķerdamies ar dzelonīšiem pie citiem augiem.
Ziedi – balti, zied – jūnijs līdz augusts.
Auglis ar dzelonīšiem.
Aug – krūmājos, grāvjos, un dārzos kā nezāle.
Bieži.
Lieto tautas medicīnā un homeopātijā.
Augļu un stumbra atskabargainie āķīši
viegli pieķeras darba rīkiem, apģērbam un dzīvnieku spalvām.

Mātere (lauvas aste, suņu nātre)

Pase: panātru dzimta
Daudzgadīgs lakstaugs pat līdz 2 m.
Stumbrs – taisns, zarains, četršķautņu.
Lapas – tumši zaļas, abās pusēs klātas
ar matiņiem.
Ziedi – sīki, rožaini, pušķos augšējo lapu žāklēs, veido garu vārpveida ziedkopu.
Zied – jūnijs līdz augusts.
Ārstniecības augs – satur alkaloīdus, miecvielas, ēteriskās eļļas un organiskās skābes.
Aug kā nezāles sētmalēs, sakņu dārzos, vecos parkos.
Ne bieži.

Savvaļas burkāns

Pase: čemurziežu dzimta
Divgadīgs lakstaugs – ziedus un augļus
nes otrajā gadā.
Saknes – paresnas, cietas.
Stumbrs – stāvs, rievains līdz 1 m.
Lapas – pamīšus, vairakkārt smalki plūksnainas.
Ziedi – divdzimuma, balti, saliktie,
čemuros zaru galos.
Zied – jūnijs līdz augusts.
Aug – ceļmalās, laukmalēs, mežos.
Diezgan bieži.
Ārstniecības augs – sēklās daudz eļļas un vitamīnu.
Kultivētā forma – dārza burkāni ar resnu, sulīgu sakni.

Parastais cigoriņš

Pase: asteru dzimta
Daudzgadīgs lakstaugs ar resnu, cietu, vārpstveidīgu sakni.
Stumbrs līdz 1 m augsts, šķautņains, zaro tikai apakšdaļā.
Ziedi – zili, zied – jūnijs līdz septembris.
Augam rūgta piensula.
Ārstniecības augs, mūsdienās vairāk izmanto kultivētos cigoriņus.

Purva dzeguzene

Pase: orhideju dzimta
Daudzgadīgs lakstaugs ar gumiem.
Lapas – pamīšus, veselas, sēdošas.
Ziedi – ķekarā, zaļgani ar violetām svītrām. Zied – jūnijs – augusts.
Sēklas – pogaļas ar daudz sīkām sēkliņām.
Aug upju krastos, krūmājos, pļavās.
Diezgan bieži.

 

Lielā strutene (asins puķe, kārpu zāle, sievu zāle, vārdule, tūskas zāle)

Pase: magoņu dzimta.
Daudzgadīgs lakstaugs ar kanēļbrūnu mietsakni un zarainu stumbru, visas auga daļas satur oranžu piensulu.
Zied – maijā līdz septembrim ar dzelteniem, skrajiem ziediem.
Augļi – gara pākstveida pogaļa ar spīdīgām, tumšām sēkliņām.
Aug – ļoti bieži – sētmalēs, dārzmalēs, piegružotās vietās.
Sens ārstniecības augs, bet indīgs, iekšēji lietojams tikai ar ārsta ziņu.

Parastā raudene (labdūša, sarkanās raudas, sarkanes)

Pase: lūpziežu dzimta
Daudzgadīgs lakstaugs ar augsnē slīpi augošu sakneni un taisnu līdz 60 cm augstu četršķautņu stumbru.
Lapas – pretējas, tumši zaļas ar punktveida dziedzeriem.
Ziedi – sīki, purpursārti vairogveidīgās skarās zaru galotnēs, ar patīkamu smaržu, zied – jūnijs - septembris.
Aug – bieži mežmalās, krūmājos, izcirtumos, pļavās un dārzos.
Ārstniecības un kulinārijas augs.
Drogas satur ēterisko eļļu, miecvielas, rūgtvielas, krāsvielas un C vitamīnu.

Jumstiņu gladiola

Pase: skalbju dzimta
Daudzgadīgs līdz 70 cm lakstaugs ar bumbuļsīpolu.
Lapas – vienkāršas, veselas, zobenveidīgas ar paralēlu dzīslojumu.
Ziedi – divdzimuma, vienpusējā ķekarā, patumši violeti sārti. Zied – jūnijs – augusts.
Auglis – pogaļa ar daudz sēklām.
Aug – mitrās, purvainās pļavās.
Ne bieži.
Tautas medicīnā lapas lieto pret cingu.
Pēc 1975. gada noteikumiem – aizsargājas augs, kas jāaizsargā galvenokārt tā dekorativitātes dēļ.

Sarkanais
plūškoks

Pase: kaprifoliju dzimta
Vasarzaļš 1,5 – 3 m augsts krūms. Ar brūngani dzeltenīgu serdi.
Lapas nepāra, plūksnaini saliktas.
Zied – garās skarās maijā un jūnijā ar iedzelteniem ziediem.
Augļi – spilgti sarkani.
Labs nektāraugs, audzē arī kā krāšņumaugu.
Augs indīgs atšķirībā no melnā plūškoka.
Sarkanos augļus NESAJAUKT ar irbeņu augļiem!

Lauku blaktene (ēzeļu puķe, vērša āboliņš)

Pase: tauriņziežu dzimta
Daudzgadīgs 30 – 60 cm garš lakstaugs.
Augs dzeloņains ar koksnainu stublāju.
Zied ar rozīgi baltiem tauriņformas ziediem.
Sakne izdala nepatīkamu aromātu, garša šķebinoši salda.
Sēklas – ovālas, pūkainas pākstis.
Aug bieži sausās pļavās, ceļmalās.
Ārstniecības augs.
Saknes izmanto dziju krāsošanā.

Parastais ganu plikstiņš (gankulīte, plikšķis,
plikša)

Pase: krustziežu dzimta.
Viengadīgs lakstaugs – nezāle ar spēcīgu mietsakni.
Vienā gadā izaug četras auga paaudzes, saražo 64 000 sēklu, daudzas no tām nav dīgtspējīgas, citas uzkrājas augsnē kā rezerve.
Ziedi – sīki, sakopoti ķekaros stublāja galā.
Auglis – trīsstūrains pākstenītis, kas atgādina seno laiku ganu kulīti.
Ārstniecības augs.
Sēklas satur eļļu, var lietot piparu un sinepju vietā. Plikstiņš izplatīts visā pasaulē, izņemot Indonēziju.

Parastais raskrēsliņš (rasas podiņš, krokulapa, rasule, skuteliņš) Pase: rožu dzimta. Daudzgadīgs, līdz 50 cm augsts lakstaugs ar stāvu vai pacilu stublāju un ložņājošu sakneni. Zied – maijā līdz septembrim ar sīkiem zaļgandzelteniem ziediem čemurveida skarās.
Aug – ļoti bieži pļavās, laukos, mežmalās, arī kā kultūraugs. Izmanto tautas medicīnā. Dažas stundas pēc saullēkta lapu malās pa īpašām atvārsnītēm izdalās ūdens pilieni, kas satek lapu rozetes vidū un tur ilgi zaigo. Alķīmiķi uzskatīja šo pilīti par vistīrāko ūdeni un mēģināja iegūt «filozofu akmeni».
Šaurlapu ugunspuķe (meža kazroze,
vēja kaņepes,
savvaļas lini)

Pase: naktssveču dzimta.
Daudzgadīgs līdz 150 cm augsts lakstaugs. Stublājs sārts, nezarots. Zied – ar rožainiem ziediem, tie veido skraju 20 cm garu ķekaru.  Zied – jūlijs līdz septembris.
Augļi – matainas pogaļas ar lidmatiņiem, kurus izplata vējš, katrs augs saražo 2000 sēklu.
Sakne – dziļa, zarota, kas irdina un nostiprina augsni.
Aug – bieži, meža ugunsgrēka vietās. Ārstniecības augs – jaunajās lapiņās daudz
C vitamīna, saknēs daudz cukura, ziedi bagāti ar nektāru. Senatnē šķiedru izmantoja aušanai.

Tīruma pēterene
(pēterpoga, miru zāle)
Pase: dipsaku dzimta.
Daudzgadīgs ar matiņiem klāts lakstaugs, līdz 80 cm.
Apakšējās lapas rozetē, stublāja lapas pretējas. Zied – sarkanvioletās plakanās galviņās stublāja galos. Ziedēšanas kulminācija no Jāņiem līdz Pēterdienai.
Aug – bieži, sausās pļavās, mežmalās, ziemājos. Lauksaimniekiem kā mietsakņu nezāle, kur dziļāk par 7 cm iestrādātās sēklas nedīgst, taču dīgtspēju tās saglabā divus gadus.
Divlapu žagatiņa Pase: liliju dzimta.
Daudzgadīgs 5 - 20 cm augsts lakstaugs ar pavedienveida ložņājošu sakneni.
Zied – maijs līdz jūlijs, ar smaržīgiem, zvaigznītēm līdzīgiem, sīkziediem ķekarā.
Lapas – sirdsveida ar smailu galu.
Auglis – sarkanas, indīgas ogas.
Aug trūdvielām bagātos, ēnainos mežos, ļoti bieži.
Ārstniecības augs.
Sasmalcinātas lapas liek uz augoņiem, lai tie uzsūcas.
Spuļģītis (cietā virza) Pase: neļķu dzimta.
Daudzgadīgs lakstaugs ar pacilu stumbru un ložņājošu sakneni.
Ziedi – balti, skrajās kopās.
Lapas – šauras, apakšpusē gaiši zaļas ar zilganu sarmojumu.
Aug – bieži sausās vietās, mežmalās, krūmos, grāvjos.
Puķes vārds izmantots komiskajam varonim filmā «Dāvana vientuļai sievietei».
Eiropas septiņstarīte Pase: prīmulu dzimta.
Daudzgadīgs 8 – 20 cm augsts ar tieviem līdz 70 cm gariem pazemes dzinumiem.
Ziedi ar septiņām koši baltām vainaglapām, zied no maija līdz jūlijam.
Aug – bieži ēnainos mežos, krūmājos.
Auga nosaukums latīņu valodā (trentalis) no vārda triens – trešā daļa, jo ziedkāta garums šīs ģints augiem ir viena trešā daļa no stumbra garuma.
Čūskoga (vārnas acs)

Pase: liliju dzimta.
Daudzgadīgs 10–30 cm lakstaugs ar gariem ložņājošiem sakneņiem.
Zied – maijs līdz jūnijs (pirmoreiz uzzied 10–15 gadu vecumā).
Zieds – četras zaļas šauras kauslapas ar četrām zaļām vainaglapām.
Stublājs kails, netālu no vienīgā zieda atrodas četru eliptisku lapu mietturis.
Auglis – apaļa, zili melna, spīdīga oga (ēd un izplata sarkanrīklītes).
Izmanto tautas medicīnā, bet ļoti indīgs augs.
Viduslaikos ogu iešuva apģērbā, lai uzveiktu raganu burvestības.

Birztalu nārbulis Pase: cūknātru dzimta.
Viengadīgs 50 cm augsts pusparazītisks lakstaugs ar vāju sakņu sistēmu, bet saknēm ir piesūcekņi ar kuriem barojas no citu augu saknēm.
Zied – no jūnija līdz septembrim.
Ziedi – spilgti dzelteni divlūpaini, katram ziedam tumši violeta seglapa.
Ziedi ķekaros izplaukst pakāpeniski.
Auga sēklas pārnēsā un izplata skudras.
Aug – bieži mežos, krūmājos, labās augsnēs.
Kurzemnieki šo augu sauc par jāņuzāli.
Ziemzaļā kosa
(ašķis, truslis)

Pase: kosu dzimta.
Daudzgadīgs sporaugs.
Stumbri tumši zaļi, cieti, stīvi, bez zariem, 30–125 cm gari,
pārziemo zaļi.
Aug bieži priežu mežos, upju krastos, krūmājos.
Ārstniecības augs.
Zaļi domājošas saimnieces ar ašķiem berž katlus.

Daudzziedu mugurene
(kaulu zāle jeb
lielā maijpuķe)

Pase: liliju dzimta.
Daudzgadīgs līdz 40 cm liels lakstaugs, ar spēcīgu horizontālu sakneni un noliektu galotni.
Zied – maijā un jūnijā ar zaļganbaltiem zvanveida ziediem.
Aug ēnainos lapu koku mežos.
Ārstniecības augs, indīgs.
Kultivē kā krāšņumaugu.
Purva purene

Pase: gundegu dzimta
Daudzgadīgs pavasara lakstaugs (15 - 40cm)
Lapas – lielas, spīdīgas, sirdsveida, tumši zaļas.
Ziedi – spilgti dzelteni, zied – aprīlis līdz jūnijs.
Ļoti bieži - krastmalās, grāvjos, mitrās pļavās.
Samērā indīgs ārstniecības augs.
Kā kultūraugs ar dzelteni pildītiem ziediem.
Izmanto arī dzijas krāsošanā.

Magnolija Pase: magnoliju dzimta.
Vārda nozīme – pēc Pjēra Manjola, botānikas profesora, 17. gs. beigās.
Izcelsme – Japāna.
5–8 m vasarzaļš koks vai krūms.
Barojošā vietā, saulainā aizvējā.
Zied – 12–15 gadu vecumā, bagātīgi ar pienbaltiem, lieliem, smaržīgiem ziediem pirms lapu plaukšanas.
Izcils košumkoks.
Eritronija Pase: liliju dzimta
Daudzgadīgs sīpolaugs.
Zied agri pavasarī, ar dažādu krāsu ziediem.
Vairojas veģetatīvi.
Attēlā – Tolumnas eritronija «Pagoda».
Kultūraugs ar dzelteniem ziediem.
Sīpolam iegarena forma kā suņa zobi.
Vairojas ātri, veido pudurus.
Pārstāda pēc 5–7 gadiem.
Pavasara mazpurenīte Pase: gundegu dzimta.
Daudzgadīgs pavasara lakstaugs, ar sakņu gumiem.
Lapas – ieapaļas, garenas, ar kātu.
Ziedi – spilgti dzelteni, pa vienam. Zied aprīlī, maijā.
Bieži – ēnainos mežos, krūmājos, parkos.
Ārstniecības augs.

Pamīšā pakrēslīte Pase: akmeņlauzīšu dzimta.
Daudzgadīgs, sīks (5-15 cm)lakstaugs.
Augšlapas pie ziedkopas
dzeltenzaļas.
Aug – mitrās vietās, dūksnājos, bieži.
Parastā kumeļpēda

Pase: aristolohiju dzimta
Daudzgadīgs (3-10 cm), mūžzaļš lakstaugs.
Ziedi  - purpursarkani lapu
žāklēs pie zemes.
Aug  -  mežos, paēnā, bieži.
Ārstniecības augs, indīgs.

Sārtā bezlape Pase: cūknātru dzimta
Daudzgadīgs, sīks (5-20 cm)
pavasara lakstaugs. Sukulents.
Parazitē uz lapu koku saknēm.
Viss augs sārts ar brūni sārtām lapām.
Ziedi – sārti, violeti, ķekarā.
Aug - diezgan bieži (Ģedules krastā un Dievdārziņā).
Daina Rudzīte, Elīna Rudzīte
Lapas informācija atjaunota:    01.12.2016
Aktuālais jautājums

Vai plāno piedalīties Iecavas 525. jubilejas svētku gājienā ”Tādi esam!”?

Neesmu vēl izlēmis
TWITTER
IecavaLV
29 May
RT @ugunsdzeseji: Ja šodien, 29.maijā no plkst.14.00 līdz 14.15, dzirdat trauksmes sirēnas, nesatraucieties, jo notiek to plānveida pārbaud…