Iecavas
novads
Seko: twitter facebook rss instagram

Bibliotēkas lasītavā ievilina romantiskie ziedi

11.06.2019 0

Kopš 4.jūnija Edvarta Virzas Iecavas bibliotēkā valda peonijas: dubultizstādē apskatāmas vietējo amatiermākslinieču gleznas un dzīvie ziedi no iecavnieku dārziem. Bibliotēkas darbinieces piemeklējušas un eksponējušas uzziņu literatūru par peonijām.

Bibliotēkas lasītavā ievilina romantiskie ziedi
FOTO: Beata Logina

Atklāšanas pasākumā bibliotēkas vadītāja pienākumu izpildītāja Jolanta Ignate pateicās biedrībai «RaDam», kas, ražīgi darbojoties, sarūpējusi kārtējo talantu parādi.  Šoreiz izstādē apkopotas Agitas Haukas, Ineses Eglītes, Gitas Kravalas, Lidijas Kudapas, Sintijas Kalējas, Daces Okolovskas un Dainas Āboliņas gleznas. Daba Iecavā ir dažāda, un arī mākslinieču redzējums un gleznošanas tehnika atšķiras. Mākslas darbos ziedi iemūžināti pilnbriedā, bet vāzēs salikti arī pumpuri, kas vēl gatavojas ziedēšanai.

«Jauki redzēt atklāšanas pasākuma dalībniekus tik kuplā skaitā. Tas nozīmē, ka tēma ir pareizā, brīdis ir īstais un mīlam dārzu. Mums patīk romantiskie ziedi un māksla, ko iecavnieces rada,» sacīja Ginta Zaumane, aicinot ikvienu interesentu «RaDam» bariņā pamēģināt gleznot.

Pujeņu vietā peonijas

Raisījās diskusijas par peoniju pavairošanu un kopšanu. «Lasiet slavenā puķkopja Vēriņa brošūras, tajās viss galvenais par stādīšanu un audzēšanu ir atspoguļots,» mudināja peoniju audzētājs Andrejs Lasmanis. Viņš gan neesot selekcionārs, jo nevienu šķirni nav selekcionējis. Lai to izdarītu ar dabiskām metodēm un sagaidītu uzziedam, nepieciešami pieci seši gadi.

«Tā kultūra ir sena, un mums ir senas tradīcijas peoniju audzēšanā. Mūsu dārzos pārsvarā sastopamas tās šķirnes, kuras Latvijā ievestas pirms 100 gadiem, starpkaru periodā. Ir arī tādas, kas ieviestas pirms 1. pasaules kara vispirms muižu dārzos un pēc tam pārceļojušas uz zemnieku dārziem. Toreiz tās sauca par pujenēm jeb pojenēm. Tagad visi grib būt glauni, tāpēc smalki saucam par peonijām,» ar smaidu atgādināja Andrejs Lasmanis.

Vēriņa ideju sekotājs novērojis, ka Iecavā gandrīz pie katras privātmājas redzamas peonijas un liela ir šķirņu daudzveidība. «Iecava varētu izcelties ar to, ka te dominē pujenes, jo ir piemērota augsne šo ziedu audzēšanai. Pujenes labprātāk aug smagākā augsnē ar māla piejaukumu.»

 

Ne par dziļu, ne par seklu

Labākais laiks pārstādīšanai ir rudenī – septembrī, līdz oktobrim.

Stādot pujenes, jāpārrok zeme vismaz trīs lāpstu dziļumā. Ja augsne pārāk smaga, jāpievieno komposts vai trūdzeme. Svarīgākais – neiestādīt ne par dziļu, ne par seklu. Ja par dziļu, ilgi neziedēs. Ja par seklu, saknes atkailināsies un paies ilgāks laiks, kamēr augs saņemsies.

Pirmajā gadā nevajadzētu ļaut ziedēt, pumpuri jāizkniebj. Jārēķinās, ka ziedi sevi tā īsti parādīs tikai kādā trešā ceturtajā gadā.

Griežot ziedus, vienmēr pie kāta jāatstāj pāris lapu, lai neiemetas trupe. Speciālists iesaka realizācijai griezt iekrāsojušos pumpurus un vismaz uz 12 stundām tos pilnīgi iegremdēt ūdenī. «Ja pēc tam tur vēsākā vietā, tad ziedi ir derīgi vēl kādu nedēļu. Tā ir labāk, nekā ķīmiķot. No ārzemēm ievestie ziedi bieži nopērkami jau skaisti paplaukuši, bet pēc dienas kļūst izspūruši kā perētājas vistas pakaļa.»

Peoniju audzētājs no savas pieredzes secinājis, ka, iegādājoties stādāmo materiālu tādos veikalos, kur «zemas cenas katru dienu», varbūt tikai ar retiem izņēmumiem, tas mēdz nenonākt līdz augšanai, jo stādi ir ķīmiski apstrādāti, tad mēnešiem mētājušies pa noliktavām un pēc tam vēl veikalā gaidījuši savu pircēju. Tāpēc labāk stādus iegādāties no vietējiem audzētājiem, lai gan viņu prasītās cenas ir augstākas.

Pasākuma dalībnieces interesējās, vai lielu peoniju var pārstādīt citā vietā. «Jā!» apstiprināja speciālists. «Izrok ap ceru grāvīti vismaz divu lāpstu dziļumā, tad no apakšas var atšķelt un izcelt. Taču no veciem ceriem ir grūtāk kaut ko labu atdalīt. Saknes var būt trupējušas, sakņu kamols mezglains. Nevajag mest prom atlūzušos sakneņus, kuriem nav klāt pumpuru. Tos var kaut kur pierakt. Tad vairāk jālaista, jāuzmana, bet pēc pāris gadiem tie ataug. Jauns, atdalīts no vecā cera, veidojas spēcīgāks.»

Atsevišķs stāsts ir par dzeltenajām peonijām. Šīs šķirnes veidotas uz krūmu peoniju bāzes. To saknes ir kompaktas, kokainas, un ir ļoti grūti no tāda cera kaut ko atdalīt, tāpēc šajā gadījumā pavairošanai jāizvēlas kāda cita metode.

 

Svētki pašā plaukumā

Arī ilggadējā dārzkope Daina Rudzīte bija sagatavojusi interesantu informāciju par peoniju izcelsmi un simbolisko nozīmi. Nosauca Latvijā populārākos peoniju audzētājus, kurās pilsētās tie dzīvo un cik šķirņu katram pieder.

Tiem, kuri interesējas par peonijām, noderēs apkopojums par izstādēm un svētkiem, kas pašlaik notiek daudzviet Latvijā:

  • Peoniju dārzā "Ziedoņi" Kuldīgas novada Pelčos - 15. un 16. jūnijā;
  • 16. jūnijā notiks Peoniju svētki 2019, kurus rīko LVM Kalsnavas arborētums;
  • Dabas muzejā ziedu izstāde apskatāma no 12. līdz 16. jūnijam.

Klātesošie uzzināja arī to, ka peonijas nav kaprīzas, ir ārstnieciskas un skudras tām nekaitē. Viskrāšņāk zied ceturtajā vai piektajā gadā pēc stādīšanas, un tās nedrīkst pārmēslot ar modernajām ķimikālijām. 

Fotogalerija:
Beata Logina
Lapas informācija atjaunota:    11.06.2019
TWITTER
Iecavas novads
13 sep
Iecavā ir atklātas divas "Grāmatu mājas (uz kājas)". 📚👍Viena pie Iecavas kultūras nama, otra pie Iecavas Mūzikas un… https://t.co/Njpevd8rjf