Iecavas
novads
IEmāca
Seko: twitter facebook rss instagram

Logs puspavērts... Tas runā!

0

Šoreiz Iecavas skolas dzimšanas dienas gaidās neliels ieskats skolēnu jaunradē. Ne visiem viņu dzejas rindas izlasāmas vienkopus – grāmatās iespiestas – kā piemēram, 1974.gada abiturientei Guntai Kraulerei un 80.gadu vidus beidzējiem Gunāram Bogdanovam un Andrim Kopeikam. Taču jauno dzejdaru paustās domas bieži vien publicētas gan novada, gan vidusskolas avīzēs, piedalījušās skolēnu jaunrades konkursos ar pārliecību: mums ir ko teikt!

Gunta Kraulere

*   *   *
Es rakstu mūžības grāmatā
Savas dienas ar siltu liesmu;
Es tev, pasaule, esmu parādā
Vienu ziedu un vienu dziesmu.

Es rakstu ar skatu debesīs
Savu prieku un savas rūpes;
Pa gaisu vējš pelavas aiznesīs,
Bet maize uz galda kūpēs!

Es rakstu ar plaukstu ūdenī
Sauli spožu un mākoni baltu,
Es zinu, būs katru rudeni
Man atkal drusku salti.

Tad zemei rakstīšu vēstuli
Ar rudzu asnu zem sniega,
Un aiztrauks pa visu pasauli
Kāda dziesma – klusa un liega...

(Grām. Kad zvaigznēs pienenes snieg... Romāns dzejā. Madonas Grāmatu draugu biedrība, 2004, 22.lpp.)

 

Gunārs Bogdanovs

*   *   *
Laiks steidzās darīt
Pasauli vecāku
Līdz Pasaule
uzvilka gaumīgas drānas
un aizgāja
uz diseni
dzert viskiju un repot
(DJ bija Laiks)

(Grām. Akmeņi zied. SIA «Bauskas Dzīve», 2001, 36. lpp.)

 

Andris Kopeika

*   *   *
Dzīve kā mūzika,
Cilvēks tās vārds,
Kopā veidojas dziesma.
Jo labāks vārds,
Jo skaistāk skan mūzika.

(Grām. Akmeņi zied. SIA «Bauskas Dzīve», 2001, 163.lpp.)

 

Sanita Sama

Vilšanās
Es biju saule tavās acīs –
Es spoži, spoži mirdzēju.
Tu nezināji to,
Ka neesmu īsta.
Te pēkšņi nodzisu
Un tavās acīs
Kļuva tumšs.
Tu gaidīji,
Kad ausīs rīts,
Nezinādams to, ka saule
Tā vienkārši var izzust
Un – neatgriezties...

 

Skinners

*   *   *
Rasā dzīvojot, nemīlu dienu,
Tumsā no mēness uz zemi skrienu,
Tik mirklis starp nāvi un dzīves jēgu.
Zeme stāv vietā, bet es laikam bēgu.

Krustcelēs starp tumsu un vēju
Es dvēseli naidā nozaudēju.
Varētu sevi no turienes izraut,
Tik negribu dvēseles dusmas nokaut.

Tur, tālumā, gaisma beidz plīvot,
Varbūt mana dvēsele tur var dzīvot.
Ja kāds tai pieskarties spēs,
No tumsas gaismā lidosim mēs.

 

 

Jānis Jansons

Cenas nav!

Nav naudas, lai varētu,
Nav vēlmes, ja varētu.
Nav jēgas, ja gribētu,
Nav nekā, ja vajag.

Cik maksā normāla dzīve?
Dzīve bez ļaunuma,
Dzīve bez labuma.
Vienkārši – dzīve.

Ir vēlmes, ir sapņi,
Mainot formas un apziņas.
Ir pat jēga, tikai to gribēt,
Griba dzīvot savādāk.

Cik maksā normāla dzīve?
Dzīve bez trausluma,
Dzīve bez pelēcības,
Dzīve bez ideāliem.
Cik?

Aizgriez muguru cenai:
Nav naudas, lai nopirktu.
Nav vēlēšanās, ja būtu.

Kur nopirkt normālu dzīvi?
Kur un kad?
Cik tā maksā, ja to var pirkt?

Cenas nav.

 

Sindija Mudure

*   *   *
Gribas apskaut un saspiest
Saspiest tā, lai
Paliek uz mūžu,
Lai atmiņā
Iespiežas sajūtu dzīsla,
Kuru ne izraut, ne neievērot, ne indēt.
Tā, lai zināt varētu droši,
Tas bija tik tad,
Kad pasaulē varēja būt tavas un manas domas.
Domas par dzīvi, kur pasaule cita
Ar citu gaisu un citu sauli.
Tik iegribas vecās – bez izmaiņām.
Ko vēlies tu?

 

Iveta Tarabukina

*   *   *
Svaigi nokritušu lapu kaudzē
Es ierokos,
Lai atpūstos no visa.

*   *   *
Meklēju savu
Starp miljoniem krāsu.
Laikam man pašai
Jārada tā.

 

*   *   *
Šķind atslēgas kabatā.
Es iešu atvērt
Tev, pasaule, vārtus.

 

Inga Drozdova

*   *   *
Liekulīgas draudzības našķus
Un neveiklu izsmieklu aizmestu.
Raudu kā debess pēc lietiem.

Caurdurtu smaidu un tā diagrammas
Ar baudu spraužu pie krūtīm –
Dvēseļu klusības mietiem.

Atceros visas laimes,
Kas netiecās sijāties caur
Patiesības sietiem.

Es nezinu, kur paliku
Ar visiem saviem sindromiem,
Ēnu nemirstībā lietiem.

 

Inga Iesala

*   *   *
Laikam jau, ka sirds stāv vaļā,
Laikam jauka...
Laikam jau, ka neaizmirstu,
Kam jau vienaldzība, kam ne...
Laikam jau, ka apzinies –
Lai jau – ciešanas un sāpes.
Laikam jau, ka neatceries...?

 

 

Kristīne Vanaga

Vēstule Tev

Gaidu.
         Mīlu.
               Gaidīšu.
                            Mīlēšu.
Un Tu?
Kā Tev?
Atceries – viss gan jau būs labi.

Tu tikai atceries.
     (Aizmirst nozīmē nomirt – vismaz man)

Post Scriptum!
          Gaidu.
                    Mīlu.
                          Gaidīšu.

 

Dace Indāne

Jāsāk, kādreiz jau tas jāatsāk.
Aukstums ar nepārlaužamu stieni
Ugunīgs un reizē arī liesmojošs.
Naudas man nav un nevajag.
Apmaldījusies mīlestība jāatrod.

Nededziet man sirdī uguni!
Es vēlos karsti elpot,
Pūst uguns sveces,
Apreibusi dejot.
Zinu – nekas gan nelīdzēs –
Īssavienojums ir radies nejauši,
Šaustīdamies visapkārt ugunīs,
Aizmirstas mana degošā kvēle.
Neatrodama tevi nīdīs
Ārprātīgā mīlestība
Svētdienas naktī degošajā.

 

Ginta Orinska

Fanāti ar plakātiem
Auro ielās,
Tuneļos, ar
Ārprātīgu domu
Liela pagājības
Iestudēto, izmocīto lomu un
Sistemātisku
Murgu iespaidā
Sauc: «Urā!»

 

Kristīne Kopčenko

Klusi

Notver manu lūpu maigo čukstu,
Noskūpsti man asaru no vaiga klusi...
Satver manu roku liegi
Un nolasi man domas nemanāmi.
Ieskaties man acīs tā kā debesīs,
Atceries it visu, ko tās pastāstīs.
Noskūpsti man asaru no vaiga... klusi.

 

Aiva Eiduka

*   *   *
spārnoti eņģeļi
nosēduši elektrības stabus
uz bezgalīga mola
irst dzīvības kamols
uz skropstām dubļi krājas
dvēseles gaida lietus lāses no debess kores
gans meklē savas aitas
šurp spārnus
brīvība sauc mūsu dvēseles
zemāk par zemi
vairs nav kur mums krist

Lai septembra dāliju un asteru klēpis Dzejas dienās VISIEM rakstošajiem!

Uz redzēšanos skolas jubilejas svinībās!

Maruta Lasmane

Lapas informācija atjaunota:    06.01.2015
TWITTER
Iecavas novads
21 okt
Atbilstoši 30.07.2019. Iecavas novada domes saistošajiem noteikumiem Nr. 13 «Par nekustamā īpašuma nodokļa piemēroš… https://t.co/QIETJvpef8