Iecavas
novads
IEmāca
Seko: twitter facebook rss instagram

Par vietu, kur atrodams tas, kas neturas galvās

0

Ziņas par Iecavas vidusskolas bibliotēku ir atrodamas no 1941.gada. Grāmatu dāvinātāji bija skolas skolēni un skolotāji. Bibliotēka atradās Sarkanās skolas telpās.

1952.gadā skola kļuva par augošu vidusskolu. Grāmatu fonds bibliotēkā – 2162, bibliotekāres pienākumus uz dažām stundām veica latviešu valodas skolotāja L.Foigta. 1962.gadā bibliotēkā sāka strādāt pašreizējā bibliotēkas vadītāja Janīna Lapkovska, kura tikko kā absolvējusi Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu. Grāmatu fonds - 2694 eksemplāari.

1962.g. nogale Sarkanajā skolāJ.Lapkovska: «Bija 1962.gada oktobris. Saulains, silts atvasaras rīts, kad vēru Sarkanās skolas durvis. Mani sagaidīja skolas direktore Valda Jakuška – laipna, iedrošinoša. Bibliotēkas telpa bija neliela, caurstaigājama. Vienā pusē atradās skolotāju istaba, otrā – direktores kabinets. Četros skapjos atradās grāmatas, izstāžu plauktiņš pie sienas, vecs rakstāmgalds un liela krāsns telpas stūrī. Tāda bija mana grāmatu valstība – necila, bet siltuma un kolēģu sirsnības piestrāvota. Bibliotēkas dokumentācija bija saglabājusies no 1952.gada ar L.Foigtas roku rakstīta.

No 1962. līdz 1968.gadam bija mani Sarkanās skolas gadi. Tika iegādāti pirmie grāmatu plaukti, grāmatas no četriem skapjiem pārvietotas uz jaunu, labiekārtotu telpu, kur uzsāku bibliotēkas iekārtošanu – grāmatas sadalīju pa zinātņu nozarēm, sistematizēju un klasificēju, veidoju katalogus un kartotēkas; noformēju starpkartes un daleņus. Toreiz skola grāmatas iegādāja Rīgas bibliotēku kolektorā, arī svešvalodās. 1967.gadā bibliotēkā jau bija 3511 grāmatu.

Bibliotēkā tika veidotas izstādes un rīkoti pasākumi. Populāras un iecienītas bija literārās tiesas, disputi, polemikas, literārās konferences, bērnu rīti, tikšanās un konkursi. Skolēni tajā laikā bija ļoti atsaucīgi - ar aizrautību un entuziasmu piedalījās pasākumu rīkošanā un organizēšanā. Skolā darbojās radiomezgls, vasaras brīvdienās skolēni strādāja ražošanas brigādēs, arī bibliotēka ņēma aktīvu dalību, gatavojot radiopārraides skolā un rīkojot pasākumus nometnēs. Čakli darbojās «Grāmatu draugu» pulciņš.

1968.g. Baltajā skolā1968.gada rudenī 987 skolēni uzsāka mācības jaunajā ēkā – Baltajā skolā, Skolas ielā 37. Arī bibliotēku pārvietoja uz jauno skolu. 60 kvadrātmetru lielā bibliotēkas telpa bija plaša un gaiša; grāmatu fonds – 5229 eksemplāri. Bibliotēkas grāmatu klāstu papildināja ar grāmatām krievu valodā, jo apvienoja divas skolas. Bibliotēkā sāka strādāt otrs darbinieks uz pusslodzi.

1971.gadā skola uzsāka mācību grāmatu iegādi; 1979. gadā to jau bija 25104 eksemplāri, ar grāmatām bija apgādāti visi skolēni. Tās skola joprojām iepērk no dažādām izdevniecībām («Zvaigzne ABC», «Lielvārds», «Jumava», «RaKa», «Pētergailis», «Mācību grāmata» u.c.)

70. un 80. gadi bija ļoti ražīgi darba gadi - bibliotēkā notika daudzas interesantas tikšanās ar rakstniekiem un dzejniekiem: J.Osmani, E.Vēveri, L.Vāczemnieku, S.Kaldupi, M.Birzi, I.Ziedoni, L.Azarovu, A.Dripi, Z.Ērgli, R.Ezeru, M.Kosteņecku, Z.Purvu, H.Gulbi, B.Kuņajevu, E.Līvu, A.Griguli, operdziedātājiem: Zāberu, Krastiņu; aktieriem: Singajevsku, Skursteni, Jakovļevu, Maiju Vilku, Sebri, Vītoliņu, Skrastiņu, komponisti E. Īgenbergu, mākslinieci M. Stārasti; ar Bauskas rajona literātiem; tika rīkoti literāri vakari, pēcpusdienas, ābeces svētki u.c. Tika organizētas bibliotekārās stundas, lekcijas vecākiem, strādāts ar bibliotēkas aktīvu, apmeklēti semināri un kursi, iegūtas godalgotas vietas konkursos un saņemta atzinība par darbu.

1997.g. tikšanās ar Amarilli Lieknu80.gadu beigas un 90.gadi arī bibliotēkā ienesa jaunas vēsmas - demokrātija bija pārņēmusi sabiedrību. No bibliotēkas grāmatu plauktiem pazuda Ļeņina un Staļina darbi, mainījās darba specifika. Viss aizliegtais kļuva atklāts. Latvija latviskojās, tas pats notika arī ar skolas bibliotēku. Likās, ka ir kļuvis vieglāk elpot. Bibliotēkā organizēja tikšanos ar Latvijas Tautas Frontes dalībniekiem, tika propagandēta latviskā dzīvesziņa, atklāti svinot Ziemassvētkus, Lieldienas, Mārtiņus un Miķeļus; organizējot konkursus, veltītus latviešu tautas ticējumiem, parašām, godiem un svētkiem. Sāka atzīmēt Mātes dienu, Dzejas dienas, ciešāka kļuva sadarbība ar novada bibliotēkām. Atdzima «draudzīgais aicinājums», arī skolas bibliotēkai tika dāvinātas grāmatas. Aktuāla kļuva dabas aizsardzība, bibliotēkā tika rīkotas tikšanās ar biologu Brikmani, «Zaļās bibliotēkas» vadītāju Jāni Brizgu u.c. Kopš 1994.gada uz bibliotēku aicina apgādus un izdevniecības ar jaunākajām grāmatām, notiek tikšanās ar izdevējiem un redaktoriem: Jāzepu Osmani, Uldi Ausekli u.c.

Milleniuma gads iezīmējās ar tehnoloģiju ienākšanu bibliotēkas dzīvē – dators, printeris, kopētājs, internets. Arī bibliotēkas darbinieki: Ludmila, Juris un es, apguvām iemaņas darbam ar LIIS programmu, apmeklējām datorkursus, uzsākām elektroniskā kataloga un svītru koda veidošanu, gatavojāmies bibliotēku konkursa pirmajai kārtai.  

Pašlaik bibliotēka ir izmainījusies līdz pamatiem, arī vizuāli, jo 2004. gadā veikts kapitālais remonts, iegādāti jauni plaukti. Bibliotēkā strādā vairāki bibliotekāri, daudz uzmanības veltot uzziņu literatūras iegādei, novada vēstures pētīšanai, jautājumiem par Eiropas Savienību, skolēnu nodrošināšanai ar informatīvajiem materiāliem.

Skolas bibliotēka ir izveidojusies par informācijas centru. Bibliotēkas lietotājiem ir pieejams kopētājs, lasītava (25 vietas), sistemātiskais un alfabētiskais katalogs, audio – video, elektroniskie izdevumi (95 nosaukumu videofilmas), printeris, internets, uzziņu un metodiskā literatūra, grāmatas – 10608 eksemplāri, preses izdevumi – 40 nosaukumi, informatīvais materiāls. Tiek veidots elektroniskais katalogs. Darbojas SBA – grāmatas var pasūtīt citās bibliotēkās. Ir plašs uzziņu literatūras klāsts – enciklopēdijas, vārdnīcas, atlanti. Bibliotēku apmeklē 150 – 200 lasītāju dienā.

Gandrīz visi skolēni tiek nodrošināti ar mācību grāmatām. Kopējais mācību grāmatu skaits sasniedz 25723 eksemplārus.

2005.g. literārā pēcpusdiena «A.Sakses pasaku dārzā»Lai ieinteresētu skolēnus lasīt un paplašinātu viņu redzesloku, tiek rīkoti dažādi pasākumi: tikšanās ar rakstniekiem un dzejniekiem (piemēram, Runguli, Ausekli, Osmani u.c.), ievērojamiem cilvēkiem - Latvijas folkloras fondu glabātāju Māru Vīksnu, sabiedrisko darbinieci, Edvarta Virzas mazmeitu Annu Žīguri, somu žurnālistu Jukku Rislaki, politiķi Sandru Kalnieti u.c., lasīti jauno grāmatu apskati, aicināti apgādi un izdevniecības ar jaunākajām grāmatām, iestudētas ludziņas, svinētas svētku un atceres dienas, rīkotas tematiskās pēcpusdienas.

Bibliotēka ir pieejama plašam lasītāju lokam, arī jums, skolēnu vecāki!

Redzu bibliotēkas nākotnes vīzijas – plašu lasītavu ar vismaz 30 lasītāju vietām, ar jaunām, modernām mēbelēm tajā; bagātu grāmatu klāstu; modernu videoiekārtu, jaudīgu kopētāju, skeneri. Elektroniskais katalogs aizstās kartīšu katalogu, lasītāju formulārus nomainīs elektroniskās lasītāju kartes. Tiks izveidota bibliotēkas mājas lapa, neskaitāmas datu bāzes. Skolēniem bibliotēkā būs pieejami vairāki datori, kuri nodrošinās brīvu pieeju internetam. Sākumskolas skolēniem būs atsevišķa spēļu istaba – atpūtas stūrītis. Taču, lai arī kādas tehnoloģijas ienāktu bibliotēku dzīvē, nekas nespēs aizstāt grāmatu, un dialogs ar lasītāju turpināsies.»

F: no bibliotēkas arhīva

Lapas informācija atjaunota:    06.01.2015
TWITTER
Iecavas novads
21 okt
Atbilstoši 30.07.2019. Iecavas novada domes saistošajiem noteikumiem Nr. 13 «Par nekustamā īpašuma nodokļa piemēroš… https://t.co/QIETJvpef8