Pase: asku sēne, 2–10 cm diametrā,
maigi rožainā krāsā.
Ļoti plāna, trausla, ūdeļaina.
Bez garšas un smaržas.
Aug – uz augsnes rudenī saulainā vietā.
Plaši izplatīta visa pasaulē.

Pase: koralleņu dzimta.
Neliela vai ļoti liela izmēra sēne ar koraļveidā sazarotiem augļķermeņiem gaišā krāsā, zaru galotnes izskatās kā četržuburu svečturi.
Dažas ēdamas, citas mēreni indīgas.
Aug – uz trūdošiem kokiem.
Samērā reti sastopama augusta vidū.

Pase: verbenu dzimta.
Daudzgadīgs lakstaugs.
Stumbrs – četršķautņains, 70 cm garš, mazzarains.
Lapas – pretējas, vienkāršas ar strupi zāģzobainu malu.
Ziedi – divdzimumu, vārpās stumbra vai zaru galos, gaiši violeti, sārti retāk arī balti.
Zied – no jūlija līdz septembrim.
Auglis – četru riekstiņu skaldauglis.
Aug – nezālienēs, dārza bēgle, audzē kā ārstniecības un krāšņumaugu.
Viens no vecākajiem un savā laikā populārākajiem ārstniecības augiem.
Senajā Grieķijā – svēts augs, kas nes cilvēkiem laimi.

Pase: asteru dzimta.
Daudzgadīgs 50–100 cm garš lakstaugs.
Sakne – spēcīga, cilindriska, mezglaini slīpa mietsakne.
Lapas – līdz 15 cm garas, pamīšus visapkārt stumbram, apakšējās ar spārnainu kātu.
Ziedi – dzelteni, kurvīšos, kas veido šaurus ķekarus stumbra un zaru galotnēs.
Zied no augusta līdz oktobrim. Aug sausās mežmalās, pļavās, krūmājos, saulainās vietās.
Ļoti bieži.
Ārstniecības augs, tautas medicīnā jau no viduslaikiem. Lapas senāk izmantoja kā tējas surogātu.
Savvaļā pārgājusi dārza bēgle – Kanādas zeltgalvīte (tautā saukta par zeltslotiņu).

Pase: panātru dzimta.
Daudzgadīgs 10–30 cm garš lakstaugs.
Stumbrs stāvs vai pacils.
Lapas vienkāršas, veselas, pretējas.
Ziedi – divdzimumu, mieturos ar vārpai līdzīgu ziedkopu.
Ziedi – tumši zili vai zili violeti,
zied no jūnija līdz septembrim.
Auglis – četru riekstiņu skaldauglis.
Aug pļavās, mežos. Ļoti bieži.

Pase: rožu dzimta.
Daudzgadīgs, līdz 1 m garš lakstaugs.
Sakneņi – īsi, paresni.
Lapas – lielas, tumši zaļas, plūksnaini dalītas ar gaišiem matiņiem.
Ziedi – dzelteni, 10–30 cm garā skrajā ķekarā vai vārpā, ar mazliet pikantu smaržu. Zied – no jūlija līdz septembrim. Auglis – dadžiem līdzīgs riekstiņš ar izliektiem dzeloņiem. Ārstniecības augs – viens no senākajiem un iecienītākajiem ārstniecības augiem daudzu tautu medicīnā. Aug – pļavās, mežmalās, grāvjmalās. Ne bieži – bet visā Eiropā.

Pase: krustziežu dzimta.
Viengadīga, bet ziemot spējīga nezāle.
Stumbrs stāvs, 10–30 cm augsts. Lapas – pamīšus, vienkāršas, veselas, stumbra lapas - sēdošas, skaujošās rozetes lapas ar kātu. Ziedi – divdzimumu, ķekaros, zied no maija līdz novembrim. Augļi – ieapaļi ovāli pākstenīši.
Viens augs ražo 10 000 sēklu, sēklu dīgtspēja augsnē - septiņi gadi. Aug – sakņu dārzos, nezālienēs, labībā. Ļoti bieži. Ja šīs nezāles vai to sēklas apēd slaucamās govis, tad pienam ir nepatīkama ķiploku piegarša.

Ķeraiņu madara

Pase: rūbiju dzimta
Viengadīgs lakstaugs.
Stumbrs 50 – 80 cm garš, stāvus turas pieķerdamies ar dzelonīšiem pie citiem augiem.
Ziedi – balti, zied – jūnijs līdz augusts.
Auglis ar dzelonīšiem.
Aug – krūmājos, grāvjos, un dārzos kā nezāle.
Bieži.
Lieto tautas medicīnā un homeopātijā.
Augļu un stumbra atskabargainie āķīši
viegli pieķeras darba rīkiem, apģērbam un dzīvnieku spalvām.

Pase: panātru dzimta
Daudzgadīgs lakstaugs pat līdz 2 m.
Stumbrs – taisns, zarains, četršķautņu.
Lapas – tumši zaļas, abās pusēs klātas
ar matiņiem.
Ziedi – sīki, rožaini, pušķos augšējo lapu žāklēs, veido garu vārpveida ziedkopu.
Zied – jūnijs līdz augusts.
Ārstniecības augs – satur alkaloīdus, miecvielas, ēteriskās eļļas un organiskās skābes.
Aug kā nezāles sētmalēs, sakņu dārzos, vecos parkos.
Ne bieži.

Savvaļas burkāns

Pase: čemurziežu dzimta
Divgadīgs lakstaugs – ziedus un augļus
nes otrajā gadā.
Saknes – paresnas, cietas.
Stumbrs – stāvs, rievains līdz 1 m.
Lapas – pamīšus, vairakkārt smalki plūksnainas.
Ziedi – divdzimuma, balti, saliktie,
čemuros zaru galos.
Zied – jūnijs līdz augusts.
Aug – ceļmalās, laukmalēs, mežos.
Diezgan bieži.
Ārstniecības augs – sēklās daudz eļļas un vitamīnu.
Kultivētā forma – dārza burkāni ar resnu, sulīgu sakni.

Pase: asteru dzimta
Daudzgadīgs lakstaugs ar resnu, cietu, vārpstveidīgu sakni.
Stumbrs līdz 1 m augsts, šķautņains, zaro tikai apakšdaļā.
Ziedi – zili, zied – jūnijs līdz septembris.
Augam rūgta piensula.
Ārstniecības augs, mūsdienās vairāk izmanto kultivētos cigoriņus.

Purva dzeguzene

Pase: orhideju dzimta
Daudzgadīgs lakstaugs ar gumiem.
Lapas – pamīšus, veselas, sēdošas.
Ziedi – ķekarā, zaļgani ar violetām svītrām. Zied – jūnijs – augusts.
Sēklas – pogaļas ar daudz sīkām sēkliņām.
Aug upju krastos, krūmājos, pļavās.
Diezgan bieži.

Lielā strutene (asins puķe, kārpu zāle, sievu zāle, vārdule, tūskas zāle)

Pase: magoņu dzimta.
Daudzgadīgs lakstaugs ar kanēļbrūnu mietsakni un zarainu stumbru, visas auga daļas satur oranžu piensulu.
Zied – maijā līdz septembrim ar dzelteniem, skrajiem ziediem.
Augļi – gara pākstveida pogaļa ar spīdīgām, tumšām sēkliņām.
Aug – ļoti bieži – sētmalēs, dārzmalēs, piegružotās vietās.
Sens ārstniecības augs, bet indīgs, iekšēji lietojams tikai ar ārsta ziņu.

Parastā raudene (labdūša, sarkanās raudas, sarkanes)

Pase: lūpziežu dzimta
Daudzgadīgs lakstaugs ar augsnē slīpi augošu sakneni un taisnu līdz 60 cm augstu četršķautņu stumbru.
Lapas – pretējas, tumši zaļas ar punktveida dziedzeriem.
Ziedi – sīki, purpursārti vairogveidīgās skarās zaru galotnēs, ar patīkamu smaržu, zied – jūnijs - septembris.
Aug – bieži mežmalās, krūmājos, izcirtumos, pļavās un dārzos.
Ārstniecības un kulinārijas augs.
Drogas satur ēterisko eļļu, miecvielas, rūgtvielas, krāsvielas un C vitamīnu.

Jumstiņu gladiola

Pase: skalbju dzimta
Daudzgadīgs līdz 70 cm lakstaugs ar bumbuļsīpolu.
Lapas – vienkāršas, veselas, zobenveidīgas ar paralēlu dzīslojumu.
Ziedi – divdzimuma, vienpusējā ķekarā, patumši violeti sārti. Zied – jūnijs – augusts.
Auglis – pogaļa ar daudz sēklām.
Aug – mitrās, purvainās pļavās.
Ne bieži.
Tautas medicīnā lapas lieto pret cingu.
Pēc 1975. gada noteikumiem – aizsargājas augs, kas jāaizsargā galvenokārt tā dekorativitātes dēļ.

Pase: kaprifoliju dzimta
Vasarzaļš 1,5 – 3 m augsts krūms. Ar brūngani dzeltenīgu serdi.
Lapas nepāra, plūksnaini saliktas.
Zied – garās skarās maijā un jūnijā ar iedzelteniem ziediem.
Augļi – spilgti sarkani.
Labs nektāraugs, audzē arī kā krāšņumaugu.
Augs indīgs atšķirībā no melnā plūškoka.
Sarkanos augļus NESAJAUKT ar irbeņu augļiem!

Pase: tauriņziežu dzimta
Daudzgadīgs 30 – 60 cm garš lakstaugs.
Augs dzeloņains ar koksnainu stublāju.
Zied ar rozīgi baltiem tauriņformas ziediem.
Sakne izdala nepatīkamu aromātu, garša šķebinoši salda.
Sēklas – ovālas, pūkainas pākstis.
Aug bieži sausās pļavās, ceļmalās.
Ārstniecības augs.
Saknes izmanto dziju krāsošanā.

Pase: krustziežu dzimta.
Viengadīgs lakstaugs – nezāle ar spēcīgu mietsakni.
Vienā gadā izaug četras auga paaudzes, saražo 64 000 sēklu, daudzas no tām nav dīgtspējīgas, citas uzkrājas augsnē kā rezerve.
Ziedi – sīki, sakopoti ķekaros stublāja galā.
Auglis – trīsstūrains pākstenītis, kas atgādina seno laiku ganu kulīti.
Ārstniecības augs.
Sēklas satur eļļu, var lietot piparu un sinepju vietā. Plikstiņš izplatīts visā pasaulē, izņemot Indonēziju.

Pase: naktssveču dzimta.
Daudzgadīgs līdz 150 cm augsts lakstaugs. Stublājs sārts, nezarots. Zied – ar rožainiem ziediem, tie veido skraju 20 cm garu ķekaru.  Zied – jūlijs līdz septembris.
Augļi – matainas pogaļas ar lidmatiņiem, kurus izplata vējš, katrs augs saražo 2000 sēklu.
Sakne – dziļa, zarota, kas irdina un nostiprina augsni.
Aug – bieži, meža ugunsgrēka vietās. Ārstniecības augs – jaunajās lapiņās daudz
C vitamīna, saknēs daudz cukura, ziedi bagāti ar nektāru. Senatnē šķiedru izmantoja aušanai.

Pase: liliju dzimta.
Daudzgadīgs 10–30 cm lakstaugs ar gariem ložņājošiem sakneņiem.
Zied – maijs līdz jūnijs (pirmoreiz uzzied 10–15 gadu vecumā).
Zieds – četras zaļas šauras kauslapas ar četrām zaļām vainaglapām.
Stublājs kails, netālu no vienīgā zieda atrodas četru eliptisku lapu mietturis.
Auglis – apaļa, zili melna, spīdīga oga (ēd un izplata sarkanrīklītes).
Izmanto tautas medicīnā, bet ļoti indīgs augs.
Viduslaikos ogu iešuva apģērbā, lai uzveiktu raganu burvestības.

Pase: kosu dzimta.
Daudzgadīgs sporaugs.
Stumbri tumši zaļi, cieti, stīvi, bez zariem, 30–125 cm gari,
pārziemo zaļi.
Aug bieži priežu mežos, upju krastos, krūmājos.
Ārstniecības augs.
Zaļi domājošas saimnieces ar ašķiem berž katlus.

Daudzziedu mugurene
(kaulu zāle jeb
lielā maijpuķe)

Pase: gundegu dzimta
Daudzgadīgs pavasara lakstaugs (15 - 40cm)
Lapas – lielas, spīdīgas, sirdsveida, tumši zaļas.
Ziedi – spilgti dzelteni, zied – aprīlis līdz jūnijs.
Ļoti bieži - krastmalās, grāvjos, mitrās pļavās.
Samērā indīgs ārstniecības augs.
Kā kultūraugs ar dzelteni pildītiem ziediem.
Izmanto arī dzijas krāsošanā.

Pase: aristolohiju dzimta
Daudzgadīgs (3-10 cm), mūžzaļš lakstaugs.
Ziedi  - purpursarkani lapu
žāklēs pie zemes.
Aug  -  mežos, paēnā, bieži.
Ārstniecības augs, indīgs.