Iecavas
novads
Seko: twitter facebook instagram

Zemgales pašvaldību vadītājiem prezentē autoceļu attīstības programmu

23.01.2020 0

21. janvārī Iecavā notika Zemgales plānošanas reģiona Attīstības padomes sēde. Dienas kārtībā bija arī tikšanās ar satiksmes ministru Tāli Linkaitu, VAS «Latvijas Valsts ceļi» valdes priekšsēdētāju Jāni Langi un valdes locekli Mārtiņu Lazdovski, kuri sanāksmes dalībniekus iepazīstināja ar autoceļu attīstības programmu 2020.-2040.gadam.

 

Zemgales pašvaldību vadītājiem prezentē autoceļu attīstības programmu
FOTO: Anta Kļaveniece

Līdz šim Latvijas autoceļu attīstība ir plānota trīs gadu nogriežņos, ņemot vērā ceļu atjaunošanai pieejamo finansējumu. Noteikti ir cilvēki, kas ilgtermiņa dokumentu izstrādi uzskata par māžošanos, ja nav sakārtoti ikdienas ceļu uzturēšanas jautājumi, taču pārdomāts, plašāks nākotnes skatījums ir svarīgs, lai plānotu un pamatotu nepieciešamo finansējumu ceļu attīstībai, uzsvēra satiksmes ministrs Tālis Linkaits. «Ambiciozs plāns, bet, ja nav skaidras nākotnes vīzijas, nevar strādāt arī īstermiņā. Ar šo stratēģiju vēlamies arī parādīt sabiedrībai, ko vēlamies sasniegt, kādu ceļu tīklu izveidot,» sacīja ministrs.

Autoceļu attīstības programmu 2020.-2040. gadam izstrādā Satiksmes ministrijas un VAS «Latvijas Valsts ceļi» (LVC) eksperti. Stratēģija paredz veidot ātrgaitas valsts ceļu «mugurkaulu» starp lielākajām Latvijas pilsētām. Plānots, ka tie būs ceļi ar atdalītām brauktuvēm un divām joslām katrā braukšanas virzienā. Lai pārvietošanās pa šiem ceļiem būtu droša, uz ātrgaitas ceļiem tiek paredzēti divlīmeņu pieslēgumi un pārvadi, kā arī attīstīts paralēlo ceļu tīkls. Paralēli ātrgaitas autoceļu infrastruktūrai plānots izveidot komunikāciju koridorus, kas palīdzētu nodrošināt dažādu viedo transporta sistēmu aprīkojuma un 5G infrastruktūras izveidi. Tāpat paredzēts veidot drošu velo infrastruktūru, kas ir nodalīta no transporta plūsmas, pašu veloceliņu izbūvi gan atstājot pašvaldību ziņā.

Kopumā nākotnes mērķis ir ātra un droša pārvietošanās pa maģistrālajiem ceļiem un efektīvs ceļu tīkls, prezentācijā sacīja LVC valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis. Stratēģija paredz Rīgas apvedceļa pārbūvi atbilstoši ātrgaitas ceļu standartiem, jo tam jākļūst par lielāko artēriju, kas uzņem maģistrālo plūsmu. Starp izaicinājumiem - vēl viena Daugavas šķērsojuma izveide, kuru plānots izbūvēt reizē ar dzelzceļa līniju Rail Baltica.

Stratēģija paredz, ka no Latvijas attīstības centriem līdz Rīgas apvedceļam būtu jānokļūst ne ilgāk kā divās stundās un maksimālais atļautais ātrums uz šiem ceļiem varētu būt 130 kilometri stundā. Nākamā prioritāte pēc ātrgaitas maģistrālo ceļu izveides ir primāro reģionālo ceļu tīkla izveide, kas savienos attīstības centrus ar maģistrāli. Iecerēts, ka no Rīgas aglomerācijas (Tukums, Jelgava, Bauska, Ogre, Sigulda) Rīgas apvedceļš jāsasniedz ne ilgāk kā 30 minūtēs.

Autoceļu Via Baltica plānots attīstīt par galveno tranzīta artēriju savienojumam ar Rietumeiropu un Skandināviju. Tā kā ir jau zināmas iestrādes apvedceļu izbūvei pie Iecavas un Bauskas, tad šie projekti varētu būt realizējami tuvākajā pārskatāmajā periodā, atzīmēja M. Lazdovskis, uzsverot, ka šī ir viena no lielākajām problēmām, kas jārisina Zemgales reģionā. Neesot normāli, ka cilvēkiem 40 minūtes jāpavada sastrēgumos pie Rīgas. Tas nav tikai zaudētais laiks, bet arī liels apjoms gaisā nevajadzīgi izkūpinātas degvielas. Un jārēķinās, ka satiksmes intensitāte uz autoceļiem arvien palielinās. Mērījumi rāda, ka vidēji gadā transportlīdzekļu skaits uz autoceļiem palielinās par 5%, bet ir autoceļi, uz kuriem šis palielinājums sasniedz pat 10%.

Diemžēl kopš neatkarības atgūšanas teju 30 gadu laikā no jauna izdevies uzbūvēt tikai Saulkrastu apvedceļu, bet pārējie resursi līdz šim tērēti padomju laikā būvēto autoceļu uzturēšanai vien. Šīs stratēģijas izstrāde vēl negarantē tās izpildi, jo politiķiem būs jāizvēlas, vai realizēt stratēģijā plānoto, savukārt Finanšu ministrijai jāturpina aktīvi strādāt pie papildu finansējuma avotu meklēšanas autoceļiem.

Sākoties diskusijām, ZPR Attīstības padomes priekšsēdētājs Aivars Okmanis ierosināja jaunajā stratēģijas reģionālo ceļu tīklā iekļaut reģionam svarīgo «Zemgales jostas» autoceļu Bauska–Aizkraukle. Savukārt Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs Dainis Liepiņš norādīja, ka nevis ātrums, bet ērtums un drošība ir maģistrāļu būtiskākā problēma. Līdz Rīgai nokļūt var ātri, taču pie Rīgas ūdensgalvas visi iesprūst, tāpēc vispirms būtu jārisina šī problēma. Tāpat ir svarīgi plānot, kā iedzīvotāji varēs šķērsot šīs ātrgaitas maģistrāles, vai tas būs ērti un droši izdarāms.

Esot arī daudz problēmu, kuras skar jau esošos autoceļus: rotācijas apļi ar nepārdomātiem rādiusiem, neskaidri izvietotās ceļazīmes, kuru dēļ bieži vien autovadītājiem ir grūtības nonākt vajadzīgajā galamērķi. Ārvalstīs šī situācija ir daudz sakārtotāka. D. Liepiņš uzskata, ka bieži vien problēma nav līdzekļu, bet zinošu speciālistu trūkumā, jo būvnieki uzbūvē to, ko projektētāji ir uzprojektējuši un pasūtītāji akceptējuši: «Problēma nav naudā, bet smadzenēs. Lielu projektu realizācijā mums ir vajadzīgi prāti ar pieredzi no citām valstīm, kur šādi projekti nav nekas jauns.» D. Liepiņš aicināja izveidot darba grupu, lai varētu ar autoceļu attīstību saistītās problēmas apjaust un risināt vēl pirms reālu darbu uzsākšanas: «Svarīgi jau pašā sākumā ielikt kārtīgus pamatus, lai tā māja nav šķība.»

M. Lazdovskis piekrita teiktajam un norādīja, ka jau šogad tiks veikts autoceļu audits, lai izskaustu nepareizas un mulsinošas ceļazīmes. Viņš atbalstīja arī ieceri sanākt kopā, lai padziļināti analizētu satiksmes problēmas, jo «nav jēga ieviest muļķīgu risinājumu tikai tāpēc, ka to paredz standarti, bet lietotājiem neder».

Zemgales pašvaldību vadītāji interesējās par investīciju programmu autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā - vai vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces solītie 300 miljoni vietējas nozīmes un pašvaldību autoceļu sakārtošanai nepaliks tikai skaisti cipari uz papīra. Satiksmes ministrs atbildēja, ka atbalsta jebkuru ieceri sakārtot vietējos ceļus, taču par administratīvi teritoriālo reformu nav atbildīga Satiksmes ministrija: «Kur Pūce tos miljonus salasīs, tā ir viņa kompetence…»

 

Anta Kļaveniece
Lapas informācija atjaunota:    22.01.2020
TWITTER
Iecavas novads
16 jan
RT @CVK_zinas: ℹ️ Ir sākusies parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par Valsts prezidenta apturētajiem likumiem. ✍️ Noskaidro…