Iecavas
novads
Seko: twitter facebook instagram

Velo svētki pulcē riteņbraukšanas entuziastus

09.07.2020 0

Ne tikai iecavnieki, bet arī riteņbraucēji no citiem novadiem un pilsētām sestdien, 4.jūlijā, pulcējās Iecavā pie Sarkanās skolas, lai izbaudītu Velo dienas aktivitātes.

 

Velo svētki pulcē riteņbraukšanas entuziastus
FOTO: Beata Logina

Biedrība «Velo Iecava» jau otro gadu organizēja tematisku pasākumu, kurā jaunākie dalībnieki riteņbraukšanas prasmes rādīja bērnu trasītē pie Sarkanās skolas, bet jaunieši un pieaugušie sacentās 24 kilometru garā distancē.

Sacensību starplaikos un gaidot apbalvošanu, dalībniekiem bija iespēja apskatīt neparastus velosipēdus, kā arī «paspoguļoties» pie speciālās foto kastes un uzreiz saņemt momenta fotoattēlus.

Tāpat kā pagājušajā vasarā, velo brauciena trase veda līdz Baldones novadam, iekļaujot ne tikai asfalta segumu, bet arī zemes ceļu, taču šoreiz distance bija nedaudz garāka. Turklāt šogad Iecavu pārstāvošie riteņbraucēji cīnījās arī par Iecavas novada velosporta čempionāta godalgām: uz goda pjedestāla vīriešu grupā kāpa Ģirts Cirvelis, Verners Rinkovičs un Ivars Jurbergs, bet sieviešu konkurencē pirmās trīs vietas attiecīgi sadalīja Marija Baranovska, Beatrise Krūmiņa un Solvita Depša.

Pie starta līnijas pirmie stājās 10 labākie sportisti no 2019. gada sacensībām, aiz viņiem pirmajā koridorā - sportisti, kuri  regulāri  trenējas  un  vēlas  sasniegt  maksimāli  augstu  rezultātu, savukārt otrajā koridorā - ģimenes un dalībnieki, kuri  vēlas braukt nesteidzoties.

Absolūtajā vērtējumā ātrākais braucējs šogad izrādījās iecavnieks Ģirts Cirvelis  (40 min. 27,5 sek.), bet dāmu konkurencē - Laura Ramane (43 min. 41,8 sek.) no Bauskas. Visi sacensību rezultāti skatāmi šeit.

«Pagājušajā gadā Iecavas velo pasākumā nepiedalījos, jo tieši tajā dienā notika Latvijas čempionāts šosejas riteņbraukšanā. Šogad Velo diena man bija otrās sacensības. Tepat, pie vecāku mājām, īpaši patīkami startēt,» atzina absolūtais uzvarētājs Ģirts Cirvelis.

«Nav pierasts, ka ir gan šoseja, gan grants segums, bet kopumā forša trase. Iepriekš daudz treniņu šeit bijis, tagad varēju izmēģināt, kā te ir uzgonkot. Arvien vairāk ir tādu braucēju, kas šeit var konkurēt. Cerība ir vienmēr, bet tikai finišā redzi, kas no tā visa sanāk. Pēdējais kilometrs bija jāveic vienam pašam, cik vien var; konkurents turējās turpat līdzās - pāris divriteņu attālumā aiz manis. Taču, ko man gribējās, to izpildīju. Ir divas medaļas un arī «Balticovo» pankūkas, kuras šodien būs galdā,» čempions bija gandarīts par panākumu un sacensību atbalstītāju dāvinātajām balvām.

Biedrība «Velo Iecava» pasākuma organizēšanai saņēma finansiālu atbalstu novada pašvaldības rīkotajā Biedrību, nodibinājumu un tradicionālo reliģisko organizāciju projektu līdzfinansēšanas konkursā. Viens no biedrības dibinātājiem Reinis Lapiņš pauda prieku, ka šogad izdevies paplašināt sponsoru pulku; patīkami, ka no atbalstītājiem dabūjuši dzeramo ūdeni un limonādes. Balviņas iepriecināja bērnu sacensību dalībniekus, vairākās vecuma grupās ātrākie braucēji saņēma medaļas. Tāpat kā pērn, daži dalībnieki izlozes kārtībā tika pie vērtīgākām sponsoru balvām.

«Šoreiz Covid ietekmēja pasākuma rīkošanas datuma izvēli un saskaņošanas procesu. Mācījāmies no pagājušā gada kļūdām – ko darīt, ko nedarīt, bet arī šogad redzam nākamās kļūdiņas, piemēram, ka bērnu trasītē reģistrācija jāatdala no sacensībām. Taču visi, kas gribēja, izbrauca. Kopumā diezgan organizēti «Velo Iecava» komandā visi nostrādājām.»

Idejiski pasākuma organizēšanu Reinis veicis kopā ar Konstantīnu Mališevu, divatā bijuši galvenie plānotāji. Konstantīns arī piedalījās sacensībās un guva pieredzi kā dalībnieks: «Atpakaļceļā tiku līdz dzelzceļam. Cits braucējs sabremzēja, un piedzīvoju pirmo kritienu uz asfalta, braucot ar ātrumu 40 kilometri stundā.»

Atzinīgi par abu organizatoru darbu atsaucās Cucuru ģimene, kas pagājušā gada Velo dienā piedalījās kā riteņbraucēji, bet šoreiz demonstrēja savu aizraušanos ar neparastiem velosipēdiem jeb ērmriteņiem. Ansis, Ieva un viņu dēls Krišjānis dzīvo Olaines novada Jāņupē un uz Iecavu brauc bieži. Tāpēc arī labprāt piedalās Iecavas novada pasākumos.

«Gribēju iemācīties metināt. Nevarēju sadūšoties, tas likās sarežģīti. Nopirku metināmo aparātu, bet bija garlaicīgi mēģināt vienkārši kaut ko. Vajadzēja mērķi. Par tādu kļuva riteņi, un tad kļuva interesanti,» stāsta Ansis.

«Hobijs lēnām pārauga līdz tam, ka varam kādam parādīt un dot arī izbraukt. Galvenā doma – paspēlēties ar velo elementiem, dot cilvēkiem iespēju «izkāpt no iedomātas kastes», ko mēs uzskatām, kas ir velosipēds - divi riteņi, sēdeklis.»

Uz Velo dienu atvests līdzi viss labākais - septiņi modeļi, katram dots savs nosaukums. Mājās palikuši vēl daži nepabeigti projekti. Cucuriem ir savs atbalstītājs kinest.lv, kas izgatavojis uzlīmītes: ģimenes uzņēmumā Ieva ir tā, kas vairāk nodarbojas ar grafiskām lietām. «Paši saņēmām drosmi un uzrunājām biedrību «Velo Iecava», bijām saziņā ar Reini un Konstantīnu. Malači, palīdzēja ar transportu un atveda izrādāmos braucamrīkus. Cilvēkiem tie patīk!»

Vairāk par ērmriteņu stiliem, uzbūvi un dizainu var uzzināt grupas Freakbike Style Latvija Facebook kontā.

Lieliskie laika apstākļi pasākumam piesaistīja divus simtus dalībnieku - gan individuālos riteņbraucējus, gan ģimenes ar bērniem no Iecavas, Vecumniekiem, Bauskas, Baldones, Rīgas, Ādažiem, Valmieras, Aizkraukles, Jelgavas, Salaspils, Talsiem, Jūrmalas, Jēkabpils, Madonas un citām vietām.

«Tie, kas regulāri brauc dažādās sacensībās, regulāri komunicē savā starpā. Ir riteņbraucēju forums, kurā sarakstās par sacensībām. Šogad Covid krīzes dēļ maz, kas notiek, tāpēc visi meklē iespējas kaut kur aizbraukt atpūsties,» pēc finiša sacīja Edijs Šaicāns no Rīgas. «Lai gan mazi mači, bet labi organizēti. Šeit braukšanai ir interesanta vieta - ne tikai asfalts, zemes ceļi to visu padara interesantāku. Atbraucām kopā ar atbalsta grupu - ģimeni un draugiem. Arī dēls, meita brauc ar ričuku un piedalījās bērnu sacensībās, arī draugu bērni. Organizatori ir pacentušies, izdevies draudzīgi mājīgs pasākums, feini velosvētki.»

Iecavniece Velga Krūmiņa 24 kilometru distanci veica kompānijas pēc - kopā ar meitu, dēlu un viņa draudzeni. «Man kā dalībniecei, kura piedalās pirmo reizi, likās ideāli. Gandrīz aizvērtām acīm varēja braukt. Iecavnieki, kuri mēdz braukt ar velosipēdu, šo ceļa posmu uz Baldoni ir labi iepazinuši, bet tālāk tie meža stūrīši lika padomāt. Amatieriem - baigi foršā trasīte, īpaši turpceļā, atpakaļ bija jācīnās ar pretvēju,» tā Velga.

Velgas dēls Kārlis trasi vērtēja ar profesionālāku skatu - kā velobraucējs ar stāžu kalnu riteņbraukšanas disciplīnā, kurš profesionāli labo divriteņus un kā mehāniķis kopā ar Latvijas riteņbraucēju izlasi pabijis daudzviet pasaulē, tostarp vairākkārt arī Ķīnā un nu jau slavenajā Uhaņā. Nu jau ilgu laiku Kārlis dzīvo un strādā Rīgā.

«Man patīk riteņi, ar tiem atpūšos, individuāli piedalos sacensībās un mēdzu arī vinnēt. Šoreiz nevarēju neatbraukt uz vietējām sacensībām. Liels paldies Verneram (Rinkovičam), viņs šo trasi izveidoja, meža daļas man ļoti patika, lai gan ne pašas piemērotākās šosejas divritenim. Distance bija pārāk īsa šādam pasākumam. Būtu divreiz garāka, būtu mierīgāka braukšana. Tā visu laiku kāds gribēja izrauties, aizmukt, citi neļāva, un bija saraustīta braukšana. Pussportistiem varēja izveidot divus apļus,» prātoja Kārlis.

Fotogalerija:
Beata Logina
Lapas informācija atjaunota:    09.07.2020
TWITTER
Iecavas novads
07 aug
Šodien Iecavu apmeklē pašvaldību izpilddirektori no visas Latvijas! Dienas pirmajā daļā notiek Pašvaldību savienība… https://t.co/ZZYdOZuq0o